Elizabetes I valdīšanas laikā, Spānijas Armādas gadā bīskapa Viljama Morgana pārtulkotā Bībele padarīja Svētos Rakstus pieejamus arī velsiešu valodā. Bīskaps Dorians Deivijs (Dorrien Davies) Bībeles eksemplāru raksturojis kā “īpašu velsiešu valodas dārgumu”.

Bīskaps Viljams apkopoja iepriekšējos tulkojumus un uzraudzīja šī tulkojuma iespiešanu Londonā, kas bija ilgstošs process, ko vēl vairāk apgrūtināja tas, ka iespiedēji nerunāja velsiešu valodā. Uzraugot darbus, garīdznieks palika Vestminsteras abatijā kopā ar toreizējo abatijas dekānu, velsieti Gabrielu Gudmenu. Bīskaps Viljams vienu eksemplāru ar latīņu valodā rakstītu uzrakstu uzdāvināja Gudmanam, un kopš tā laika tas atrodas abatijas bibliotēkā.

Vestminsteras abatijas bibliotekārs Tonijs Trovlss (Tony Trowles) stāsta, ka izdevums ir ļoti labā stāvoklī, lai gan lielākā daļa no 900 oriģinālajiem eksemplāriem ir nodiluši regulāras lietošanas dēļ. Viņš paskaidroja, ka savulaik šīs Bībeles tika pieķēdētas pie plauktiem, lai novērstu zādzības, un raksturoja iespieddarbus kā “ļoti sarežģītus un tehniskus”. Iespieduma vāki veidoti no koka dēļiem un pārklāti ar ādu. Zināms, ka Bībele ir tikusi izmantota tikai vienu reizi - 1988. gada dievkalpojumā.

Pirmais velsiešu Bībeles 1588. gada izdevums no 17. jūnija līdz 9. jūlijam būs apskatāms Svētā Dāvida jeb Sentdeivida katedrālē, Pembrokšīrā.