Kopš pagājušajā mēnesī notikušā 12 dienu ilgā kara ar Izraēlu, Irānas valdība arestējusi simtiem cilvēku, kas norāda, ka pēc postošās militārās operācijas Irānas valdība atkal pievērš uzmanību iekšējās opozīcijas apspiešanai. Pēc fiktīviem tiesas procesiem nāvessods izpildīts vismaz 10 cilvēkiem. Režīms tagad pievērš lielu uzmanību tam, lai nostiprinātu savu iekšējo autoritātes pozīciju.

Nesenā intervijā laikrakstam The Wall Street Journal Nobela prēmijas laureāte Nargesa Mohammadi sacīja, ka “Irānas iedzīvotāju situācija šobrīd ir bīstamāka nekā pirms kara.” Nesen notikušo arestu un nāvessodu sērija atbilst paredzamajam represiju modelim, kura mērķis ir apspiest jebkādu opozīciju. Upuri tiek spīdzināti, tiesāti bez neatkarīga advokāta un dažkārt sodīti ar nāvi.

Daudzi Irānas kristieši un demokrātijas aktīvisti uztur kontaktus un saņem atbalstu no cilvēkiem ārpus valsts, neraugoties uz Irānā spēkā esošajiem ekstrēmajiem ierobežojumiem. 29. jūnijā Irānas valdība pieņēma likumprojektu, kas paredz nāvessodu gandrīz par jebkāda veida kontaktiem ar naidīgām valstīm, tostarp Izraēlu. Analītiķi pauduši bažas, ka jaunais likums tiks izmantots, lai attaisnotu Irānas plašo arestu un vardarbības kampaņu.

Kristietība Irānā strauji aug, neraugoties uz desmitiem gadu ilgušo bargo represiju. Lielākā daļa kristiešu valstī ir pārgājēji no islāma, kas viņus padara īpaši neaizsargātus pret vajāšanām. Par atteikšanos no islāma uz kristietības pamata draud nāvessods, un dažiem kristiešiem par viņu ticību jau ir izpildīts nāvessods, bet daudzi citi saskaras ar iebiedēšanu, ilgstošu uzturēšanos cietumā un pat spīdzināšanu.