24.Maijs
Latvijas Kristīgais radio/leta.lv
Norvēģijas parlaments pirmdien apstiprināja grozījumus konstitūcijā, kas paredz, ka baznīca tiek atdalīta no valsts, kā arī nosaka, ka Norvēģijas baznīcai turpmāk būs tāds pats statuss kā jebkurai citai reliģiskajai kopienai. Izmaiņas, kas paredz valsts un baznīcas saišu saraušanu, oficiāli padarot Norvēģiju par sekulāru valsti, atbalstīja visa politiskā spektra partijas. Lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz 2008.gada vienošanos starp baznīcu un valdību, atzinīgi novērtējis arī baznīcas padomes priekšsēdētājs Sveins Ārne Linde. Tajā pašā laikā, kā savā interneta vietnē vēsta angļu valodā iznākošais žurnāls "The Nordic Page", lai protestētu pret konstitūcijas grozījumiem, pie parlamenta ēkas bija pulcējies kāds simts demonstrantu.
"Ir svarīgi, lai mēs saglabātu kristīgu Norvēģiju. Humānisms un kristietība ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Tas ir kā diena pret nakti," izteicās kāds Pestīšanas armijas pārstāvis, kurš bija protestētāju vidū. No konstitūcijas grozījumiem izriet, ka valsts atsakās no jebkādas kontroles pār Norvēģijas baznīcu, tostarp no bīskapu un mācītāju iecelšanas. Līdz šim par Norvēģijas baznīcas oficiālo galvu tika uzskatīts karalis, baznīcas budžetu apstiprināja parlaments, bet baznīcas administratīvos jautājumus kārtoja Valdības administrācijas, reformu un baznīcas lietu ministrija. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem baznīcu regulāri apmeklē tikai divi procenti norvēģu, un, kā liecina aptauja, kuru 2005.gadā veica sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Gallup", 46% norvēģu sevi uzskata par ateistiem.
