Pirms dažām dienām Romas universitātē notika reliģisko ordeņu un kongregāciju ģenerālpriekšnieku sanāksme. Tajā izskanēja doma, ka pašreizējais laiks vairāku iemeslu dēļ ir pielīdzināms „zemestrīces” situācijai. Un īpaši svarīga šādā situācijā ir laba līdera loma.
Krīze sabiedrībā ir strukturāla, nevis apstākļu sakritības krīze, kas skar arī reliģiskās dzīves institūtus. Līdera loma kristīgajā dzīvē šādā „zemestrīces” situācijā ir īpaši nepieciešama, lai aktivizētu izšķirtspēju, līdzatbildību un uzticību. Prasmīga līdera trūkums, savukārt, ienes vienotības un progresa trūkumu kopienā. Taču Ir svarīgi, lai kopienas līderis nebūtu pašpaļāvīgs, bet spējīgs dalīties, veidot attiecības un iet kopēju gājumu ar saviem biedriem.

Kopienu attiecības šodien prasa lielāku cilvēcību un tām pirmajām ir nepieciešama evaņģelizācija. Kopienām ir jākļūst par treniņu vietu, kurā tiek stiprināta cieņa pret tuvāko, patiess dialogs, līdzatbildība, žēlsirdības primāts, piederības sajūta, vērtības piešķiršana katram kopienas loceklim – tā uzsvēra kristīgo organizāciju ģenerālpriekšnieki. Līdera lomas krīze šodien skar ne tikai reliģiskās dzīves institūtus, bet visas dzīves jomas, tai skaitā arī ģimeni.

Nesen gan ticīgo, gan neticīgo uzmanību ir piesaistījuši divi lieli notikumi Baznīcā – Benedikta XVI atteikšanās no līdera lomas turpmākas izpildes sakarā ar vecuma nespēju un pāvesta Franciska kristīgā līdera stils, ko raksturo vienkāršība, ticības stiprums, tuvība Dieva tautai un visai cilvēcei.