Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) mācītājs Gints Polis šobrīd jau ceturto reizi apmeklē Annas Irbes Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Indijā. Vienlaikus tas ir trešais apmeklējums, kurā mācītājs piedalās visā kalpošanā kopā ar vietējiem darbiniekiem.

Viņš atzīst, ka misijas kalpošanas pieredzes ziņā tās ir kā drupačas pret to, lai kaut daļēji izprastu vietējo ļaužu domāšanu un to, kāpēc viens vai cits jautājums tiek kārtots tādā veidā, kas pēc rietumnieku izpratnes un pieradumiem būtu jādara citādāk. Ļoti atšķiras domāšana jau viena ciemata kvartālos, nerunājot par lielāku teritoriju. Līdzīgi kā Eiropā, tā arī Indijā cilvēku nopietnās slimības nav pieņemts apspriest publiski. Par to nerunā arī tāpēc, ka tad šie slimie tiek vienkārši izstumti no sabiedrības un nolemti nāvei vienatnē. Tāpēc, viņus saudzējot, līdzcilvēki ir ļoti piesardzīgi no publisku diagnožu izteikšanas. Neskatoties uz šī brīža grūto un tuvākajā nākotnē neprognozējamo LELB latviešu misijas finansiālo stāvokli, joprojām četros ciematos astoņas skolotājas vakaros nāk palīdzēt bērniem mācīties, jo izglītība ir vienīgais veids kā dalitiem – ārpus kastām esošajiem bērniem - izrauties no sava ciema robežām. Pēc rietumnieku mērauklām šeit ir liela nabadzība. Tomēr šie ļaudis dalās tajā, kas viņiem ir, jo zina, ka citreiz arī viņus kāds atbalstīs. Dalīšanās ir pašsaprotama, un tā ir bagātība. Indieši  priecājas un novērtē to, kas viņiem ir, un nedomā par to, kā nav.