„Mani vecāki mani ievirzīja sportā un ir palīdzējuši kļūt par labu cilvēku. Tomēr es pat nenojautu, ka sportam, kas man tik ļoti patīk, un prasmēm, ko apguvu, vēlāk būs tik liela loma manās attiecībās ar Dievu,” stāsta futbolists. Dempsijs bērnībā devies uz baznīcu katru svētdienu, bet pazaudējis ticību 12 gadu vecumā, kad no smadzeņu aneirisma nomirusi viņa māsa. „Es attālinājos no Dieva, bet Viņš bija uzticīgs un pacietīgs. Es saņēmu pakāpenisku dziedināšanu un spēku,” atklāj sportists. Koledžas laikā Dempsijs apmeklēja Bībeles studijas, kas aizveda viņu līdz attiecībām ar Jēzu Kristu. „Dieva Vārds atnesa man mieru un piepildījumu.  Es atklāju, ka, uzdodot jautājumus Jēzum un meklējot atbildes caur Svētajiem Rakstiem, es spēju augt, un Tie parāda man pareizo virzienu dzīvē. Tagad tieši mana ticība Kristum ir tas, kas man dod pārliecību par nākotni. Es zinu, ka, lai kam arī man būtu jāiet cauri – labiem un sliktiem laikiem, Viņa uzticība un griba būs ar mani. Šodien es lūdzu spēku iet to ceļu, ko Viņš man ir izraudzījis. Es spēlēju, cik labi vien varu, un esmu pateicīgs par daudzajām iespējām un veiksmēm, ko Viņš man ir devis. Es gribu darīt labu, izvairīties no kļūdām un dzīvot dzīvi, kas pagodinātu Kristu,” tā intervijā stāsta Klints Dempsijs.