2022.gadā luterāņi Latvijā svin vairākas nozīmīgas jubilejas: 500 gadus, kopš luteriskā Reformācija sāka nostiprināties tagadējā Latvijas teritorijā, ir apritējuši 100 gadu Latvijas evanģēliski luteriskajai Baznīcai, tostarp arī vienotai latviešu luterāņu dziesmu grāmatai.

Par simtgades atskaites punktu pieņemts 1922.gada 16.jūlijs, kad par pirmajiem LELB bīskapiem iesvētīja latviešu draudžu bīskapu Kārli Irbi un vācu draudžu bīskapu Pēteri Pelhauu (Poelhau). Livonija bija viena no zemēm, kur 16.gadsimta sākumā visstraujāk izplatījās Reformācija. To personīgi veicināja gan pats Mārtiņš Luters, gan viņa tuvākie draugi un domubiedri, uzturot sakarus ar livoniešiem. Livonijas pilsētnieki un augstāko aprindu pārstāvji luterisma jeb luterānisma nostiprināšanas laikā varēja izmantot Reformācijas dzimtenē tapušos avotus vācu valodā, bet vietējiem iedzīvotājiem, ko dēvēja par nevāciem, tādi bija jārada. Ņemot vērā, ka kristietībā, it sevišķi luterismā, ļoti nozīmīga liturģijas sastāvdaļa bija draudzes kopīga dziedāšana, Reformācijas tēvi, pašu Luteru ieskaitot, ļoti lielu vērību veltīja baznīcas dziesmu sacerēšanai. Šie teksti bija arī jātulko vietējo tautu valodās. Vienotās latviešu luterāņu dziesmu grāmatas ilgajā tapšanas ceļā darbojušies arī vairāki novadnieki no Valmieras un apkārtnes. Līdztekus citiem luterisma dievkalpošanas vajadzībām radītajiem tekstiem latviešu valodā arī 16.gadsimta baznīcas dziesmas kļuva par pirmajiem latviešu rakstu valodas paraugiem. Laika gaitā 16. un 17.gadsimta baznīcas dziesmām pievērsušies ne tikai teologi, dziesmu tulkošanas un sacerēšanas praktisko vajadzību vadīti, bet arī filologi, literatūras un grāmatniecības vēsturnieki.