Polijas parlamenta spīkers nolēmis atlikt debates par abortu likumu liberalizāciju līdz pašvaldību vēlēšanām aprīlī, jo šis jautājums šķeļ premjerministra Donalda Tuska vadīto koalīciju, kurā ietilpst gan konservatīvās, gan kreisās partijas.

Abortu likuma liberalizācija bija viens no tolaik opozīcijā esošo partiju solījumiem pirms pērn notikušajām parlamenta vēlēšanām, tomēr pēc Tuska vadītās valdības izveides kopīgu pozīciju šajā jautājumā partijām nav izdevies atrast. Lai gan visas koalīcijas partijas ir vienisprātis, ka stingrais likums par abortiem ir jāmaina, tās nav vienisprātis par to, cik lielām šīm izmaiņām vajadzētu būt. Centriski labējā partija "Polija 2050", ko vada katoļu aktīvists un Polijas parlamenta spīkers Šimons Holovņa, un agrārā Polijas Tautas partija vēlas atgriezties pie tā sauktā 1993. gada abortu kompromisa, kas atļāva abortus tikai īpašos gadījumos. Piemēram, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā, ja grūtniecība apdraud sievietes dzīvību un smagu augļa deformāciju gadījumā. Tuska vadītā "Pilsoniskā koalīcija" (KO) atbalsta abortu atļaušanu līdz 12. grūtniecības nedēļai. Visliberālāko nostāju šajā jautājumā ieņem kreiso partiju apvienība, kas vēlas arī dekriminalizēt palīdzību abortu veikšanā.

Polijas iepriekšējā valdība, ko veidoja nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) pastiprināja jau iepriekš stingros aborta noteikumus. 2020. gadā pret abortu likumu bija plaši protesti visā Polijā, cilvēkiem izejot ielās pret konservatīvajiem un katoļu baznīcu, kas atbalstīja valdības kontrolētās konstitucionālās tiesas lēmumu aizsargāt nedzimušos bērnus. Tomēr pētījumu centra CBOS jaunākās aptaujas dati liecina, ka 63% poļu iebilst pret brīvu piekļuvi abortam.