Gadu desmitiem arheologi un vēsturnieki ir diskutējuši par to, vai Bībelē aprakstītais apraksts par Jeruzālemi kā lielu pilsētu ķēniņa Dāvida un Salamana laikā bijis precīzs, vai arī, kā apgalvoja skeptiķi, Bībeles stāsts ir neprecīzs un Jeruzāleme bija nenozīmīga pilsēta vai pat ciemats. Tomēr tagad Izraēlā veiktais jaunais nozīmīgais zinātniskais pētījums ir apstiprinājis to, ko Svētie Raksti raksturo kā lielu pilsētas teritorija.

Pētījumu veica Izraēlas Senlietu pārvalde, Telavivas Universitāte un Veicmana Zinātņu institūts, un tajā tika izmantota zinātne, “lai sasaistītu Bībelē minētos notikumus ar Dāvida pilsētā atrastajiem arheoloģiskajiem izrakumiem.”

Pētījuma ietvaros zinātnieki pētīja vīnogu sēklas, dateļu bedres, sikspārņu skeletus un citus dabas materiālus, kas atrasti struktūrās četrās dažādās izrakumu vietās Dāvida pilsētas austrumu un rietumu nogāzēs. “Oglekļa daudzuma mērījumi organiskajos materiālos un tā aprēķināšana kopā ar citiem mainīgajiem lielumiem ļāva pētniekiem precīzi noteikt daudzu Dāvida pilsētas atradumu vecumu,” teikts Izraēlas Senlietu pārvaldes paziņojumā. Zinātniskais pētījums, kā raksta Izraēlas laikraksts Haaretz, “sniedz vilinošas norādes, ka Dāvida un Salamana laikā pilsēta jau bija nozīmīgs pilsētas centrs, nevis nenozīmīgs ciemats, kā to jau sen apgalvo skeptiskāk noskaņotie Bībeles vēsturiskuma pētnieki.”