Braucot pa Rīgas apvedceļu, tūlīt aiz pagrieziena uz Piņķiem starp kokiem pavīd Svētā Jāņa baznīcas siluets. Šogad dievnamam tiek svinēta 150. gadadiena, taču draudzes vēsture iesniedzas vēl tajos laikos, kas saistīti ar kristīgās ticības pirmsākumiem Latvijā.

Apkārt Babītes ezeram atradās četras kapelas, kuras 13. gadsimtā varētu būt izveidojuši cisterciešu mūki no Svētā Nikolaja klostera, kas atradās Daugavgrīvā. Kā rakstīts Indriķa hronikā, klosteri 1202. gadā dibināja bīskaps Alberts. Tāpēc, iespējams, Piņķu baznīca arī nosaukta Svētā Nikolaja vārdā jau 13. gadsimtā. 1656. gadā krievu aplenkumā baznīca gājusi bojā un 1662. gadā celta no jauna. 18. gadsimta sākumā kauju un karu rezultātā baznīca tika papostīta, bet vēlāk atjaunota un draudzes locekļu uzturēta. 19. gadsimta otrā pusē Rīgas rāte nolēma par pilsētas līdzekļiem celt baznīcu no akmens. 1874. gada 16. jūnijā notika jaunās baznīcas ēkas iesvētīšana. 1919. gada 23. maijā pie Piņķiem tika izcīnīta nozīmīga uzvara Rīgas atbrīvošanas kaujās. Par godu šī notikuma 20 gadu atcerei, pēc tā laika Valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa iniciatīvas, draudze un baznīca ieguva Svētā Jāņa vārdu.

Tagadējais Piņķu draudzes mācītājs ir Andrejs Irbe, kurš savu kalpošanu šajā vietā sāka 2017. gadā kā evaņģēlists. Dievkalpojumi LELB Piņķu sv. Jāņa draudzes baznīcā notiek katru svētdienu pulksten 11:00.