Gadu pēc iebrukuma Kalnu Karabahā azerbaidžāņi turpina graut bijušā anklāva vēsturiskos un reliģiskos simbolus. Armēņu kultūras mantojums tiek iznīcināts. Tā uzskata vietējie iedzīvotāji un arī uztraucas, ka par to klusē starptautiskā sabiedrība.

"Kad ir klusums, neviens nezina, un, kad neviens nezina, neviens par mums nelūdz.” 2023. gada septembrī Azerbaidžānas armija iekaroja Kalnu Karabahas Republiku (armēņi to dēvē par Arcahu) un lielākā daļa armēņu pameta anklāvu. Mēneša laikā 108 000 no 120 000 armēņu, kas dzīvoja Kalnu Karabahā, pameta savu valsti, un lielākā daļa no viņiem pārcēlās uz Armēniju. Armēnija tiek uzskatīta par senāko kristīgo valsti pasaulē. Tiek uzskatīts, ka valsts galvaspilsēta Erevāna ir pat vecāka par Romu, un divi Jēzus mācekļi - Bartolomejs un Tadejs - ir apglabāti Armēnijā kā mocekļi. Valstī ir daudz baznīcu un klosteru. Taču musulmaņu Azerbaidžānas karavīri iznīcina šo mantojumu – gan to graujot, gan pārvēršot dievnamus par mošejām. Tā būtībā ir musulmaņu cīņa pret kristīgo kultūru un ar to tiek dzēsta tautas vēsture. “Tuvākajā nākotnē neviens vairs neatcerēsies, ka anklāva teritorijā dzīvoja armēņi un ka viņi bija kristieši,” uztraucas vietējie iedzīvotāji.