Iekšlietu ministrija vēlas ieviest kapelānu amatus Valsts policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Šādus grozījumus Reliģisko organizāciju likumā trešdien, 16. oktobrī, skatīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Šobrīd saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu kapelāni var tikt pieņemti darbā Nacionālajos bruņotajos spēkos un ieslodzījuma vietās. Savukārt Ministru kabineta noteikumi par kapelānu dienestu pievieno šim sarakstam vēl ostas, lidostas, sauszemes transporta stacijas, ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes iestādes. Tagad Iekšlietu ministrija vēlas, lai kapelāni būtu arī Valsts policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Iekšlietu ministrijas pārstāve Irēna Misus stāsta, ka šobrīd psiholoģiska atbalsta pieejamība ministrijas iestādēs ir ierobežota. Uz 10 000 amatpersonām ir pieejami tikai 7,5 psihologi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atzīst, ka glābēji ir sadarbojušies ar kapelāniem privāti jau agrāk. Savukārt Valsts robežsardzē skaidro, ka kapelāni būs nepieciešami arī hibrīdkara draudu kontekstā Austrumu pierobežā, kur dienē visvairāk robežsargu. Ministrija plāno ieviest astoņpadsmit kapelāna amatu. Amatos varēs stāties Ministru kabineta noteikumos minēto reliģisko konfesiju pārstāvji, proti, tie, kuri pieder lielākai daļai kristiešu baznīcu un dievturu draudzēm. Likumprojekts tika atbalstīts komisijā un steidzamajā kārtībā tiks nodots Saeimas izskatīšanai jau šonedēļ.
