Lieta tika ierosināta 2009. gadā, pamatojoties uz sūdzību, ko iesniedza kāds Brazīlijas pilsonis, kurš apgalvoja, ka reliģisko simbolu klātbūtne publiskās vietās viņam radījusi emocionālu diskomfortu. Kristīgo brīvību aizstāvošā juridiskās aizstāvības grupa “ADF International” iesniedza tiesai juridisku dokumentu, ko Brazīlijas Augstākā tiesa izmantoja kā argumentāciju lēmuma pieņemšanā. “ADF International” ziņojumā tika uzsvērts, ka valsts neitralitātes principu nevajadzētu interpretēt kā naidīgu attieksmi pret kristietību, un atzīmēts, cik svarīgi ir atzīt kristietības vēsturisko, kultūras un sociālo nozīmi Brazīlijā. Brazīlijas Augstākā tiesa vienbalsīgi nolēma atļaut reliģisko simbolu izvietošanu sabiedriskajās ēkās, norādot, ka to izvietošana nav pretrunā valsts sekulārajiem principiem.

Spriedumā tiesnesis Kristiano Zanins raksta: "Reliģisko simbolu klātbūtne sabiedriskajās ēkās (neatkarīgi no tā, vai tās atrodas federālā, štata, rajona vai pašvaldības līmenī), ja to mērķis ir atspoguļot Brazīlijas sabiedrības kultūras tradīcijas, nepārkāpj nediskriminācijas, valsts sekulārisma vai objektivitātes principus”.