1455. gada 23. februārī vācietis Johans Gūtenbergs pabeidza pirmās Bībeles iespiešanu, izmantojot savu novatorisko kustīgo iespiedmašīnu. Šis notikums iezīmēja pagrieziena punktu cilvēces vēsturē, kas ļāva masveidā ražot grāmatas un izplatīt zināšanas daudz plašākai auditorijai.

Saskaņā ar vairākiem avotiem Gūtenberga Bībeles iespiešanas process sākās piecus gadus agrāk, 1450. gadā, viņa tipogrāfijā Maincā (Vācijā). Šo pirmo iespiesto Bībeli dēvē par “Gūtenberga Bībeli”, vai  “Mazarīna Bībeli” vai “42 rindu Bībeli”, jo teksts bija iespiests 42 rindās un katrā lapaspusē bija divas teksta slejas jeb kolonnas. Gūtenberga Bībeles sākotnējā tirāžā tika izdoti 180 eksemplāri. Mūsdienās pasaulē ir saglabājušies četrdesmit deviņi no šiem eksemplāriem, bet tikai divdesmit no tiem ir pilnā apjomā, ar abiem sējumiem.

Tajā laikā iespiešana bija nepieciešams izgudrojums, jo attīstījās universitātes un radās pieprasījums pēc grāmatām. Tolaik pieprasījumu pēc grāmatām vairs nebija iespējams apmierināt ar roku rakstītajām grāmatām vai ksilogrāfiju – grāmatām, kuras tika iespiestas uz koka platēm.

Eksperti uzskata, ka Gūtenberga Bībele ir ne tikai pirmā iespiestā grāmata vēsturē, bet arī labākā grāmata, kāda jebkad iespiesta. Šādu vērtējumu grāmata ieguvusi trīs aspektu dēļ - papīra kvalitātes, tintes kvalitātes un perfekcioniskā iespiešanas procesa dēļ.