Jaunākajā “Pew Research Center” veiktajā apjomīgajā pētījumā atklājies, ka kristietība joprojām ir dominējošā ticība Amerikas Savienotajās Valstīs, lai gan reliģiskā piederība turpina mainīties.

2023. un 2024. gadā tika aptaujāti 37 000 amerikāņu, no kuriem 62% pieaugušo joprojām sevi uzskata par kristiešiem. Lai gan salīdzinājumā ar 2007. gada datiem, kad 78% amerikāņu sevi identificēja kā kristiešus, ir vērojams kritums, tomēr dati ļauj secināt, ka lejupslīdes tendence ir apstājusies.

Pētījumā uzsvērtas būtiskas izmaiņas reliģiskajā identitātē pēdējo divdesmit gadu laikā. Tajā secināts, ka, lai gan visu galveno protestantisma atzaru pārstāvju skaits pēdējo gadu laikā ASV ir samazinājies, katoļticība ir saglabājusies relatīvi stabila un šobrīd veido 19% iedzīvotāju.

Saskaņā ar jauniegūtajiem datiem evaņģēliskie protestanti veido 23% ASV sabiedrības, kas uzskatāms, kā neliels kritums salīdzinot ar 26% 2007. gadā. Savukārt, tā sauktie “vecās līnijas protestanti” (“Oldline Protestants”), kuros ietilpst prezbiteriāņu, metodistu, episkopāļu un vēl citas draudzes tagad veido 11% no amerikāņu sabiedrības. 2007. gadā tos pārstāvēja 18% sabiedrības. Arī vēsturiskajās melnādaino protestantu baznīcās ir secināts neliels samazinājums, un tagad tās veido 5% no iedzīvotāju skaita.

Tajā pašā laikā gandrīz 30% amerikāņu šobrīd sevi uzskata par reliģiski nesaistītiem, tas ir, par ateistiem, agnostiķiem vai cilvēkiem bez noteiktas reliģiskās identitātes. Kristieši joprojām veido ievērojamu ASV imigrantu daļu. Gandrīz seši no desmit jauniebraucējiem sevi identificē par kristiešiem. Savukārt to amerikāņu skaits, kuri sevi pieskaita nekristiešu reliģijām, ir pieaudzis līdz aptuveni 7%.

Pētījums atklāj arī dzimumu dinamikas maiņu ticīgo kopienās. Vēsturiski sievietes ir bijušas tās, kuras biežāk apmeklē dievkalpojumus un iesaistās lūgšanās. Lai gan šāds pārsvars joprojām pastāv, jaunāko paaudžu starpā šāda atšķirība starp dzimumiem samazinās.