Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, uzrunājot ticīgos Kristus Augšāmcelšanās svētkos, uzsvēra Kristus uzvaru – Tas, kurš bija pazemots, nodots, apmelots, mocīts, nonāvēts un aprakts, cēlās uzvarējis un mūžīgi dzīvs.

Arhibīskaps Jānis Vanags savā Lieldienu sprediķī sacīja: „Izraujoties no nāves skavām, noveļot akmeni no kapa, ar savu nāvi uzvarot mūsu nāvi, Kristus izglāba mūs no grēka un nāves saitēm, kas griezās dziļi miesā un garā. (...) Kristus augšāmcelšanās vislielākajā mērā skar jūsu dzīvi. (...) Kādā brīdī mēs katrs nomirsim. (...) Mums katram būs vajadzīga tāda pati uzvara, kādu izcīnīja Kristus. (...) Līdzdaļu Kristus uzvarā neiegūst bez pašu cīņas. Ir jārēķinās, ka ienaidnieks, kuru Kristus uzvarēja, mēģinās uzvarēt vismaz tevi. (...) Taču evaņģēlija vēsts nav tikai pamācība, kā labāk nomirt. Tā ir atklāsme, kā labāk dzīvot, jo nāve un dzīvība ir nešķiramā taktī. Tās pašas lietas, kas ļauj nomirt labu nāvi, ļauj nodzīvot arī labu dzīvi. Dieva vārda klausīšanās, lasīšana, iedziļināšanās un apcere. Sirdsapziņas izmeklēšana, grēku nastas nolikšana grēksūdzē un šķīstīšanās atjaunotai dzīvei. Spēka smelšanās svētajos sakramentos. Piederība Baznīcai kā zaram pie īstā vīna koka. Kopība, kalpošana un savstarpējs atbalsts draudzē. Dievkalpojumi un rekolekcijas. Tas vada ne tikai uz labu nāvi, bet uz labu un jēgpilnu dzīvi. Tur visbiežāk ir atrodams tas, kā trūkumu sajūtam savā dzīvē. Tas var atvērt jaunus, negaidītus avotus. Lūk, Lieldienu rīta sievas piedzīvoja to, ko pat negaidīja. Viņas gāja uz kapu un meklēja līķi, bet atrada eņģeļus un dzīvo Kristu. Kaps, kuram priekšā bija akmens kā nāves garants, bija atvērts un tukšs, un no tā izplūda dzīvība pasaulei. Kungs Jēzus teica: „Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu! Es pasauli esmu uzvarējis. Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas. Es jūs gribu atvieglināt.” Svētceļojot pie augšāmceltā Kristus, mēs varam piedzīvot, ka noveļas kādi akmeņi no mūsu dzīvības avotiem un no tiem izplūst tas, ko iepriekš nezinājām, un piepilda ar jaunu, pārsteidzošu prieku, it kā mēs piedalītos priekā, ar kuru priecājās Kristus par savu augšāmcelšanos. It kā mēs sajustu dzīvību, kā sajuta viņš, iznākot no kapa, kad krusta ēna bija pagātnē un priekšā tikai nebeidzama dzīvība kopā ar Tēvu un draugiem. Tā patiešām ir laba dzīve ticībā, cerībā un mīlestībā. Nav jāatstāj darbs un karjera. Nav jāatsakās no mājas vai ģimenes. Nav jāaiziet klosterī. Vienkārši jādzīvo tā, lai praktiskā un garīgā dzīve ir nešķiramā taktī. (...) Svinēsim priecīgi mūsu Kunga augšāmcelšanos šodien, bet steigsimies arī katras svētdienas rītā uz savu vai uz savas dzimtas baznīcu kā sievas Lieldienu rītā – satikt dzīvo Kristu un svinēt viņa augšāmcelšanos! Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Svinēsim to savā dzīvē, savā ģimenē, draudzē un tautā!”