Latvijas Kristīgais radio/katedrale.lv
Jūnija beigās Liepājas Universitātē tika rīkota konference pedagogiem „Skolotājs – kristietis”. Konferences dalībniekus uzrunāja Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, bijušais Bērnu un ģimenes lietu ministrs, mācītājs Ainārs Baštiks, pedagoģijas maģistri Inese Augškalne un Valda Reķe, kā arī teoloģijas maģistrs, dominikāņu tēvs Oskars Jabloņskis. Neklātienē klātesošos uzrunāja arī arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Konferencē viens no galvenajiem uzsvariem tika likts uz humānās pedagoģijas jautājumu. Konferences vadītājs un adventistu draudzes mācītājs Ivo Roderts klātesošajiem atklāja, ka domas par konferences izveidošanu radās, diskutējot par jaunākās paaudzes izglītošanu.
Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers savā uzrunā uzsvēra, ka vēl pirms dažiem gadiem vārdu salikums skolotājs – kristietis likās neiedomājams. "Paldies Dievam, ka tagad, līdz ar neatkarības atjaunošanu, skolās ir atkal atgriezies jēdziens skolotājs - kristietis. Tomēr nav atgriezušās kristīgās vērtības, kristīgie pamati, uz kuriem balstīta Rietumu pasaules un Latvijas izglītības sistēma no saviem pirmsākumiem līdz pat padomju okupācijas gadiem,” teica bīskaps. Bīskaps Brūvers savā uzrunā arī norādīja, ka, nevēloties atgriezties pie mūsu izglītības senajiem garīgajiem pamatiem, proti, kristietības, sabiedrībā tiek meklētas dažādas alternatīvas kristīgai ticībai, kāds jauns garīgums. Ar to cilvēki cer aizpildīt to garīgo tukšumu, ko izglītībā atstājis ateisms. Viens no tādiem meklējumiem ir humānā pedagoģija.
Savukārt Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, neklātienē uzrunājot auditoriju, pateicās tiem, kuri ir pievērsušies humānās pedagoģijas jautājumam, lai to pētītu dziļāk. "No vienas puses, protams, pedagoģijai ir jābūt humānai, bet jāatceras, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Un līdz ar to es aicinu jūs rūpīgi izvērtēt, kas slēpjas aiz šī tik ļoti pievilcīgā nosaukuma un vai patiešām šī pedagoģija ir tik ļoti humāna, kā tā cenšas sevi pieteikt. Un vai šī pedagoģija pārstāv pareizo antropoloģiju. Tāpēc es zinātniekus aicinu iedziļināties šajā tēmā un izteikt viedokli," neklātienes uzrunā teica arhibīskaps - metropolīts.
Mācītājs Ainārs Baštiks, uzrunājot klātesošos, pievērsās četriem izaicinājumiem – laikam, naudai, attiecībām un vērtībām. "Lai laiks neturētu mūs važās, ir jānosaka prioritātes," teica bijušais Bērnu un ģimenes lietu ministrs. "Jo šodien laiks skrien ļoti ātri. Lai mēs nekļūtu nervozi un neapmierināti un neciestu no tā, ka nespējam ar visu tikt galā. Laiks ir viena no vislielākām vērtībām, kas mums pieder. Un tāpēc vērtīgākais, ko mēs otram cilvēkam varam dāvināt, ir laiks. Un skolotājiem ir tik daudz, ko dot – gan profesionālās zināšanas, gan arī dzīves pieredze. Protams, tas prasa kaut ko atņemt no sava laika, no savas ģimenes, no savas dzīves."
Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers savā uzrunā uzsvēra, ka vēl pirms dažiem gadiem vārdu salikums skolotājs – kristietis likās neiedomājams. "Paldies Dievam, ka tagad, līdz ar neatkarības atjaunošanu, skolās ir atkal atgriezies jēdziens skolotājs - kristietis. Tomēr nav atgriezušās kristīgās vērtības, kristīgie pamati, uz kuriem balstīta Rietumu pasaules un Latvijas izglītības sistēma no saviem pirmsākumiem līdz pat padomju okupācijas gadiem,” teica bīskaps. Bīskaps Brūvers savā uzrunā arī norādīja, ka, nevēloties atgriezties pie mūsu izglītības senajiem garīgajiem pamatiem, proti, kristietības, sabiedrībā tiek meklētas dažādas alternatīvas kristīgai ticībai, kāds jauns garīgums. Ar to cilvēki cer aizpildīt to garīgo tukšumu, ko izglītībā atstājis ateisms. Viens no tādiem meklējumiem ir humānā pedagoģija.
Savukārt Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, neklātienē uzrunājot auditoriju, pateicās tiem, kuri ir pievērsušies humānās pedagoģijas jautājumam, lai to pētītu dziļāk. "No vienas puses, protams, pedagoģijai ir jābūt humānai, bet jāatceras, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Un līdz ar to es aicinu jūs rūpīgi izvērtēt, kas slēpjas aiz šī tik ļoti pievilcīgā nosaukuma un vai patiešām šī pedagoģija ir tik ļoti humāna, kā tā cenšas sevi pieteikt. Un vai šī pedagoģija pārstāv pareizo antropoloģiju. Tāpēc es zinātniekus aicinu iedziļināties šajā tēmā un izteikt viedokli," neklātienes uzrunā teica arhibīskaps - metropolīts.
Mācītājs Ainārs Baštiks, uzrunājot klātesošos, pievērsās četriem izaicinājumiem – laikam, naudai, attiecībām un vērtībām. "Lai laiks neturētu mūs važās, ir jānosaka prioritātes," teica bijušais Bērnu un ģimenes lietu ministrs. "Jo šodien laiks skrien ļoti ātri. Lai mēs nekļūtu nervozi un neapmierināti un neciestu no tā, ka nespējam ar visu tikt galā. Laiks ir viena no vislielākām vērtībām, kas mums pieder. Un tāpēc vērtīgākais, ko mēs otram cilvēkam varam dāvināt, ir laiks. Un skolotājiem ir tik daudz, ko dot – gan profesionālās zināšanas, gan arī dzīves pieredze. Protams, tas prasa kaut ko atņemt no sava laika, no savas ģimenes, no savas dzīves."