Pāvests un Romas bīskaps Benedikts XVI mēneša beigās atkāpsies no amata, ar šādu negaidītu paziņojumu nācis klajā Vatikāns. Paziņojumā pāvests skaidro, ka viņa spēki cienījamā vecuma dēļ vairs nav pietiekami, lai atbilstoši pildītu pāvesta pienākumus. 85 gadus vecais garīdznieks par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2005.gada 19.aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves.

Kā atkāpšanās iemesls tiek minēts garīdznieka cienījamais vecums un vārgais veselības stāvoklis. "Ir nepieciešams gara un miesas spēks, spēks, kas pēdējos mēnešos manī ir pasliktinājies līdz tādam apmēram, ka man ir nācies atzīt nespēju pienācīgi pildīt man uzticētos pienākumus," skaidroja pats garīdznieks. "Tādēļ, pilnībā apzinoties šādas rīcības nopietnību, pēc savas brīvas gribas pasludinu, ka atkāpjos no Romas bīskapa, Svētā Pētera pēcteča amata, kuru man 2005.gada 19.aprīlī uzticēja kardināli, un tas no 2013.gada 28.februāra plkst.20 būs brīvs, un atbildīgajiem būs jāsauc jauns konklāvs, lai ievēlētu augstāko Romas pāvestu." Benedikts XVI tādējādi kļūs par pirmo pāvestu pēdējo gadsimtu laikā, kas atkāpies no katoļu baznīcas vadītāja amata. Ievēlēšanas brīdī viņš bija 78 gadus vecs, tādējādi kļūstot par vienu no ievēlēšanas brīdī vecākajiem pāvestiem vēsturē. Jaunais katoļu baznīcas vadītājs būs jāizraugās Romas katoļu baznīcas konklāvam.

Polijas katoļu baznīcas laikraksta «General Weekly» galvenais redaktors Mareks Zajaks uzskata, ka šis pāvesta lēmums atstās paliekošas sekas. «Šis solis uzliks lielu spiedienu visiem viņa sekotājiem amatā. Jebkuras veselības problēmas izsauks spekulāciju un spiediena lavīnu. Tas arī ir tas, kāpēc jau simtiem gadus pāvesti no šādiem lēmumiem izvairījušies, lai gan apspriests tas ticis.» Vācijas kanclere Angela Markele uzteikusi Benedikta XVI lomu, veicinot dialogu starp dažādām baznīcām, kā arī ebrejiem un musulmaņiem. «Lēmums par atkāpšanos izraisa manu dziļāko cieņu. Daudzi sapratīs, ka pat pāvestam jātiek galā ar vecuma nastu,» viņa teica. Tāpat viņa norāda, ka viņš ir un paliks «viens no mūsu dienu nozīmīgākajiem reliģiskajiem domātājiem». Itālijas prezidents Džordžo Napolitano izteicies, ka pāvesta lēmums ir «lielas drosmes un augstsirdības» apliecinājums, kas pelna cieņu.  Saskaņā ar baznīcas likumiem, jauno vadītāju izraugās Romas katoļu baznīcas konklāvs.

Pāvestu atkāpšanās gadījumi vēsturē ir bijuši, tomēr tas ir ļoti rets gadījums, modernajā laikmetā - pirmais. BBC vēsta, ka pēdējais pāvesta atkāpšanās gadījums noticis pirms gandrīz 600 gadiem. Daudzi pāvesti pirms Benedikta XVI amatā bijuši līdz pat savai nāvei. Raidsabiedrība BBC citē kādu pagātnē publicētu pāvesta interviju, kurā viņš citastarpā norāda, ka pāvestam, jūtot, ka viņa fiziskais un garīgais stāvoklis vairs neļauj pildīt amata pienākumus, būtu tiesības un dažos gadījumos pat pienākums atkāpties.