Pasaules politiskos un reliģiskos līderus pāvesta Benedikta XVI paziņojums par atkāpšanos no augstā amata pirmdien pārsteidzis nesagatavotus, taču vienlaikus viņi pauduši cieņu Romas katoļu baznīcas vadītājam.
Francijas prezidents Fransuā Olands pāvesta lēmumu atkāpties no amata atzina par "augstākā mērā cienījamu", norādot, ka Francija "atzinīgi vērtē pāvestu, kas pieņēmis šādu lēmumu".
Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt uzsvēra, ka ļoti ciena Vācijā dzimušā pāvesta sarežģīto lēmumu.
"Viņš ir un paliks viens no mūsu laika nozīmīgākajiem reliģiskajiem domātājiem," piebilda Merkele.
Benedikta priekšgājēja Jāņa Pāvila II draugs tēvs Ādams Boņeckis pauda uzskatu, ka pašreizējais pāvests labi atceras Jāņa Pāvila pēdējos mēnešus.
"Es domāju, ka viņš nevēlas, lai atkārtotos pēdējie dramatiskie mēneši, kad viņš (Jānis Pāvils II) joprojām bija pāvests, taču praktiski nespēja pildīt savus pienākumus," norādīja Boņeckis.
Savukārt Polijas katoļu baznīcas bīskaps Vojcehs Polaks neslēpa, ka pāvesta paziņojums "mums visiem bija liels pārsteigums".
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons savukārt paziņoja, ka Benedikts XVI bijis "garīgais līderis miljoniem cilvēku. Viņš nenogurstoši strādāja, lai stiprinātu Lielbritānijas attiecīgas ar Svēto Krēslu," teikts Kemerona paziņojumā.
Tikmēr Izraēlas galvenais rabīns Jona Mecgers izteica atzinību pāvestam par attiecību uzlabošanu jūdaisma un kristietības starpā, palīdzot mazināt antisemītismu.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvis savukārt norādīja, ka pēc pāvesta aiziešanas no amata Vatikāna nostājā attiecībā uz pareizticīgajām baznīcām radikālas izmaiņas nav gaidāmas.
Kopš stāšanās amatā 2005.gadā pāvests devies 24 oficiālajās ārvalstu vizītēs, apmeklējot pat tik attālas valstis kā Meksiku, Austrāliju un Brazīliju.