Februāra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedalījās Krievijas pareizticīgo baznīcas formālā tikšanās reizē, kurā tika apsveikts patriarhs Kirils saistībā ar ceturto gadu amatā. Tika arī apspriestas attiecības starp valsti un baznīcu.
 
Zīmīgi, ka pareizticīgo baznīcas pārstāvju tikšanās sakrita ar vienu no traģiskiem datumiem Krievijas vēsturē. 1918. gada 2. februārī tika pieņemts Ļeņina dekrēts „Baznīcas nošķiršana no valsts”.
Sveicot Maskavas un visas Krievzemes patriarhu Kirilu ceturtajā amata gadā, prezidents Vladimirs Putins novērtēja, ka šajos četros gados ir daudz kas pozitīvā mērā mainījies valsts un baznīcas attiecībās. Prezidents novēlēja arī turpmāk baznīcai būt par vienojošu, radošu un misiju nesošu spēku.
Taču lielu uzmanību prezidents pievērsa citām XX gadsimta vēsturiskajām lappusēm, proti, centienos nonivelēt pareizticīgo un citu tradicionālo konfesiju lomu. Tādā veidā, uzskata prezidents, sākās valstiskuma vienošanas graušana revolucionāros satricinājumos, brāļu kaušanā un konfliktējošos karos. Tāpēc Krievijas prezidents uzskata, ka baznīcas un valsts stiprināšana ir nozīmīga un nepieciešama. Putins uzskata, ka tradīcijām, reliģiskajai pārliecībai, kā arī reliģiskajām tiesībām ir jābūt aizsargātām gan sabiedriskā, gan arī valstiskā mērogā. Prezidents izteica arī cerību, ka savstarpējās attiecības starp valsti un baznīcu arī turpmāk būs augstā līmenī. Pezidents Putins, runājot par attiecībām starp valsti un baznīcu, akcentēja: „Saglabājot, protams, sekulārās valsts raksturu, tomēr jāizvairās no baznīcas dzīves nacionalizēšanas. Mēs nedrīkstam vulgarizēt un primitīvizēt izpratni par sekulārismu. Krievijas pareizticīgo baznīcām un citām tradicionālām reliģijām ir jāsaņem iespēja kalpot pilnā mērā.”