Trešā daļa pasaules pārtikas produktu tiek vai nu izšķiesta, vai zaudēta. Tas ir viens no faktiem, kam īpaša uzmanība šogad pievērsta Pasaules Vides dienā, 5. jūnijā. Katru gadu 1,3 biljoni tonnu pārtikas tiek izmesti atkritumos, kamēr katrs astotais cilvēks pasaulē iet gulēt izsalcis.

Kristieši ne vienmēr ir pietiekami nopietni aizdomājušies par vides jautājumiem. Zaļo kustība šajā ziņā daudz aktīvāk iesaistās diskusijās par tādām tēmām kā ilgtspējīga lauksaimniecība, siltumnīcefekta gāzes, globālā sasilšana, mežu izciršana, piesārņojums un citas. Tas izvirza jautājumu: Vai Jēzus bija vides aktīvists? Kaut arī pēc šodienas definīcijas Viņš tam līdz galam neatbilst, bet tajā pašā laikā Jēzus bieži runāja par pārtiku, lauksaimniecību un dabu. Tāpat Viņam nebija ilūziju par cilvēku kāri izmantot dabas resursus savtīgiem nolūkiem.

Dabas aizsardzības jautājumiem noteikti būtu jābūt aktuāliem arī kristiešu dzīvēs. Planēta Zeme ir Dieva īpašums, nevis mūsējais. Mēs esam Viņa radības pārvaldnieki, nevis saimnieki. Ja uz Planētu raugās tikai kā uz materiālu ekonomiskai izaugsmei, tad tā tiks pārvērsta par tuksnesi. Lai cīnītos ar vides problēmām, katram kristietim ir nepieciešams pieņemt un izdzīvot to lomu, ko Dievs ir devis cilvēkam – rūpēties par visu dzīvo dabu, ko Dievs ir radījis. Vides un ekoloģijas piesārņojums ir sekas cilvēces sašķeltajām attiecībām ar Dievu.