katolis.lv

Maija beigās tika uzsākti Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas restaurācijas darbi. Tos plānots pabeigt šā gada novembrī. Izpētes laikā speciālistu grupa atraka kapenes, kuras, domājams, radušās 18. gadsimta 50.-60. gados, tas ir, pēc Ziemeļu kara.
Jau iepriekš bija zināms, ka kapenēm zem baznīcas jābūt, tāpēc tika veikti kontrolizrakumi. Arheologi atklāja vēl vienu aizbērtu mazāku kapeni baznīcas ziemeļu pusē. Tas liek domāt, ka kapenes varētu būt arī zem grīdas sānu jomos. Pagrabu izrakumos atrada dažādus skeletu fragmentus, identificējot vismaz 18 indivīdus, kuru vidū bija arī bērni un kāda sieviete mātes cerībās.  
Otrs līdz galam neizskaidrots atklājums ir telpa blakus baznīcas tornim, kas patlaban atrodas puspagrabā. Zem torņa un blakus tornim izrakumos tika atklāti masīvi mūrēti pamati, kas liek domāt, ka, iespējams, baznīcai bija paredzēts masīvāks tornis.  Speciālisti cer, ka zem baznīcas izrakumi vēl turpināsies, jo nav skaidrs, kāds bija baznīcas sākotnējais apjoms.
Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis norāda, ka koka baznīca šai vietā celta jau ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II laikā. Tā bijusi cisterciešu ordeņa sieviešu klostera baznīca. Pēc tam, reformācijas laikā, Sv. Marijas Magdalēnas klosteris bija vienīgais katoļu dievnams pilsētā.