Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu". Tas precīzāk noteiks baznīcas locekļu civiltiesiskās funkcijas. Līgums starp Latviju un Svēto Krēslu tika parakstīts 2000.gada 8.novembrī.

Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs iepriekš stāstīja, ka likuma grozījumi ir tehniski, bet tie palīdzēšot sakārtot līdz šim neatrisinātus tehniskus jautājumus, kas, pēc Stankeviča teiktā, radīja "zināmus sarežģījumus baznīcas un valsts attiecībās" ikdienišķos jautājumos. Likums nosaka, kā juridiski notiek bīskapu iecelšana, lai viņu statuss vēlāk tiktu atzīts dažādās Latvijas valsts iestādēs. Tāpat noteikta prāvestu iecelšana draudzēs, pilnvaru piešķiršana prāvestiem un kārtība, kādā valsts tiek informēta par to, kuriem baznīcas pārstāvjiem piešķirtas tiesības laulāt.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis iepriekš norādīja, ka sagatavotās izmaiņas likumā atrisina būtisku jautājumu, kas skar Latvijas un Svētā Krēsla līguma pienācīgu izpildi. "Latvijā baznīcai ir zināmas civiltiesiskas funkcijas, ko tā veic mūsu sabiedrībā. Līdz ar to visi tie neskaidrie jautājumi, kas saistās ar baznīcas locekļu kompetenču paziņošanu sabiedrībai, ir atrisināti. Tas dod labu pamatu uzskatīt, ka mūsu līgums ar Vatikānu turpmāk tiks pildīts precīzi un skaidri," teica Teikmanis.