1593. gada 24.jūnijā Mežmuižā (tagad Augstkalnē) mācītāja ģimenē piedzima Georgs Mancelis. Viņš tiek uzskatīts par pirmo ievērojamāko latviešu garīgo rakstnieku. Pēc teoloģijas studiju pabeigšanas, Mancelis 23 gadu vecumā kļūva par mācītāju un turpmāko savu dzīvi līdz pat mūža galam veltīja kalpošanai dažādās draudzēs.
Rūpēs par latviešu garīgo dzīvi, vācbaltu garīdznieks Georgs Mancelis sarakstīja krietnu skaitu darbu latviski. Viņš nodarbojās arī ar Bībeles grāmatu tulkošanu. Starp viņa nozīmīgākajiem ieguldījumiem ir Ceļvedis garīgajos tekstos latviešu valodā, kurā ietverti Evaņģēlija un vēstuļu teksti katrai svētdienai, Jēzus ciešanu stāsts, Jeruzālemes izpostīšanas stāsti, garīgās dziesmas, psalmi, kolektes un citas lūgšanas, kā arī Mārtiņa Lutera Mazais katehisms.
Pēdējos sava mūža divdesmit gadus Mancelis veltīja milzīgas sprediķu grāmatas rakstīšanai, kuru viņš pabeidza neilgi pirms nāves. Tā bija pirmā sprediķu grāmata, kura tika izdota latviski. Tai tika dots īpašs nosaukums: “Ilgi kārotā latviešu postilla”.