Divi mūki kara plosītajā Hersonas pilsētā Ukrainas dienvidos ir runājuši par savu lēmumu palikt un kalpot slimiem un veciem cilvēkiem, neskatoties uz to, ka katra diena viņiem varētu būt pēdējā.

Tēvs Ignācijs Moskaļuks, Svētā Volodimira Lielā baziliāņu klostera prāvests, katoļu labdarības organizācijai “Aid to the Church in Need” sacīja, ka viņš atteicās pamest savus atlikušos draudzes locekļus pat katastrofālo plūdu laikā pēc Nova Kahovkas dambja iznīcināšanas. Tēvs Moskaļuks sacīja: “Tie, kas palika, bija veci cilvēki, slimi un arī jaunieši, kuriem nebija kur citur iet, kā arī tie, kurus Hersonā bija ielencis karš. Mēs nevaram atstāt šos cilvēkus vienus.”

Ukrainas grieķu katoļu klosteris palīdz cilvēkiem, sadalot palīdzību un nodrošinot pastorālo aprūpi tiem, kam tā nepieciešama. Kad viņš pirmo reizi uzzināja par tuvējā hidroelektrostacijas dambja saspridzināšanu, tēvs Moskaļuks un viņa draudzes locekļi saskārās ar šo jauno situāciju līdzīgi kā kara sākumā un apliecināja, ka nekas nevar satricināt viņu ticību Dievam.

Kopš kara sākuma Hersona ir bijusi Krievijas karaspēka mērķis. Ukrainas mediji ziņo, ka tikai 8.jūlijā vien šim reģionam uzbrukts 59 reizes, izšautas 334 raķetes.