Eiropas Parlaments nosodījis kristiešu masveida nogalināšanu Nigērijā Ziemassvētku vakarā, taču vardarbību skaidrojot, nevis ar šariata likumu un islāma ekstrēmistu grupējumiem, bet gan ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju.

2023. gadā Fulani kaujinieki Ziemassvētku laikā nogalināja vismaz 195 kristiešus vairāk nekā 20 kopienās Nigērijas centrālajā Plato štatā. Uzbrukumos tika ievainoti vairāk nekā 300 cilvēku, izpostītas mājas, nodedzinātas astoņas baznīcas un 15 000 cilvēku pārvietoti uz citām vietām. Eiropas Savienības rezolūcijā teikts, ka konflikts aizvien biežāk tiek aprakstīts reliģiskos terminos, bet vainīgie vēl nav identificēti, un jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, konkurence par zemi, ko izraisījušas straujās klimata pārmaiņas, un varas iestāžu nespēja saukt pie atbildības par vardarbību vainīgos.

Savukārt starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “ADF International” pārstāve Džordžija Di Plesiss (Georgia Du Plessis) kritizēja rezolūciju par uzbrukumu reliģisko motīvu noniecināšanu, uzsverot, ka tās nav klimata pārmaiņas, kas izraisījušas kristiešu ciematu masveida izkaušanu. Eiropas Parlamenta deputāti Berts-Jans Rūsens (Bert-Jan Ruyssen) un Džērdžijs Holvēnijs (György Hölvényi) arī pauda bažas par to, ka rezolūcijā nav atzīts islāma ekstrēmisms kā galvenais vardarbības cēlonis.

2021. gadā Nigērija kļuva par kristiešu dzīvībām bīstamāko valsti, - tur reģistrēti 90% no visiem mocekļu nāves gadījumiem pasaulē. Tiek lēsts, ka katru dienu ticības dēļ tiek nogalināti vidēji 14 Nigērijas kristieši.