1524. gads Dānijā bija lielu pārmaiņu gads. Tā bija ne tik daudz Frederika I kronēšana par Dānijas karali. Tā bija grāmata, kas mainīja vēsturi. 1524. gada augustā Jaunā Derība pirmo reizi tika iespiesta dāņu valodā. Šogad tai aprit 500 gadi.
Septiņus gadus iepriekš Mārtiņš Luters bija aizsācis reformāciju Vitenbergā, Saksijā. Tās sekas drīz vien bija jūtamas visur. Tajos laikos Romas katoļu baznīca praktiski kontrolēja visu dzīvi Rietumeiropā. Tomēr XVI gadsimtā gan baznīcā, gan sabiedrībā kopumā sāka pieaugt neapmierinātība. Reformācijas pamatā bija atziņa, ka Svētajiem Rakstiem un tikai Svētajiem Rakstiem ir visaugstākā vara, pat pār katoļu hierarhiju. Luters saprata, ka viņa tautai ir jāspēj lasīt un saprast Bībeli. Taču tajā laikā Bībele pastāvēja tikai latīņu valodā. Tāpēc pirmais solis bija Bībeles tulkošana, ko Luters sāka vācu valodā. Līdz 1522. gadam tika publicēta pirmā vācu Jaunā Derība.
Jauno Derību dāņu valodā iztulkoja pēc tam, kad Kristians II, Dānijas karalis, saskārās ar nemieriem savas valsts muižnieku vidū un 1523. gadā bija spiests bēgt no valsts. Izsūtītais karalis bija Frīdriha Gudrā, vācu prinča, kas aizsargāja Luteru, brāļadēls. Tādējādi acīmredzama iespēja bija prinča rezidence Vitenbergā. Tomēr tas, kas Kristiānam šķita skumjš gals, kļuva par svētību ne tikai viņam, bet arī Dānijas nākotnei. Vitenbergā Kristians un viņa sieva Izabella iepazinās ar Luteru. Tieši trimdā Vitenbergā Kristians pieņēma luterāņu doktrīnas. Tāpat kā Luters, arī viņš saprata, ka dāņiem jāspēj lasīt Svētos Rakstus savā valodā. Kristiāns šim uzdevumam norīkoja savu tuvāko draugu, bijušo Malmes mēru Hansu Mikelsenu. Pretēji lielākajai daļai muižnieku viņš bija palicis uzticīgs Kristiānam, un arī viņš bija spiests bēgt uz Vāciju. Tāpat kā ķēniņš, arī viņš tur pieņēma luterisko mācību.