21. septembrī Vācijas pilsētās Berlīnē un Ķelnē tūkstošiem cilvēku devās divos gājienos, lai pievērstu valdības pārstāvju uzmanību jautājumos, kas skar cilvēka dzīvību vēl pirms dzimšanas. Dzīvības aizstāvji ir izvirzījuši arī prasības politiķiem gaidāmajās vēlēšanās.

Pēc organizatoru teiktā, 15 grupas, kas veido “Nacionālo apvienību par tiesībām dzīvot" (BVL), Berlīnē pulcēja 4000 cilvēku, bet Ķelnē – 3500. Pēdējos mēnešos progresīvā Vācijas valdības koalīcija ir rosinājusi vēl vairāk samazināt ierobežojumus abortiem. Pašlaik spēkā esošais likums atļauj abortus līdz 12. grūtniecības nedēļai, ja grūtniece pirms tam ir saņēmusi konsultāciju par grūtniecības pārtraukšanas sekām.

"Cilvēkiem ir netaisnības sajūta. Tāpēc viņi ļoti uzmanīgi seko līdzi tam, kā politiķi izturas pret cilvēkiem, kas nonākuši apdraudošās situācijās dzīves sākumā un beigās," sacīja  “Nacionālās savienības par tiesībām dzīvot” prezidente Aleksandra Lindera. "Un viņi ir parādījuši, ko viņi sagaida no politiķiem, piedaloties divās lielās, dzīvību apliecinošās demonstrācijās." Viņa piebilda, ka kustība par dzīvību, sākoties 2025. gadam, kas arī ir federālo vēlēšanu gads, izvirza piecas konkrētas prasības politiķiem, tostarp lielāku atbalstu grūtniecēm, vairāk adopcijas iespēju un surogātdzemdību aizliegumu.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2023. gadā Vācijā tika veikti vairāk nekā 106 000 abortu, kas ir par 2,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā.